Medicīnas bizness

Publicēts: 27-01-2016

Veselības aprūpei vajag 7% no IKP. Trūkstošos 3-4% no IKP veselības aprūpes finansējumam tiešā un netiešā veidā pievieno iedzīvotāji. SIA Medicīnas sabiedrība ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons intervijā Magdai Riekstiņai ( Diena ).

Kas ir jūsu tipiskais klients jeb pacients?

Mūsu tipiskais pacients ir inteliģents cilvēks, kurš tendēts rūpēties par veselību un kura prioritāšu skalā pirmās divas vietas aizņem laba izglītība un kvalitatīva veselības aprūpe - kura pirmajā vietā, kura otrajā vietā, tas var būt mainīgi. Ar humoru varu teikt, ka mūsu pacienti ir cilvēki, kas ikdienā valkā kaklasaites.

Un jūsu pacientes valkā lietišķos kostīmus?

Jā, proporcionāli ARS pacientu lokā ir trīs pret vienu - trīs dāmas uz vienu vīrieti. Latvijā ierastā mentalitāte nosaka - vīrietim jābūt stipram un jāiet, kamēr krīt, un tāpēc dažkārt ir par vēlu palīdzēt. Pēdējā laikā gan šī tendence - iet, kamēr krīt,- vismaz mūsu pacientu vidū mazinās. Cilvēki reizi gadā vai vismaz vairākos gados reizi veic veselības pārbaudes. Tomēr, pretēji sabiedrībā valdošajam viedoklim, stiprais dzimums ir nevis vīrieši, bet sievietes, un tieši sievietes lielākā mērā nekā vīrieši rūpējas par savu veselību.

Cik būtisku pacientu daļu veido medicīnas tūristi?

Ja mēs šeit, Latvijā, ārstējam ārzemnieku, tad būtībā tas ir medicīnas pakalpojumu eksports.

Ja runājam par ārzemniekiem, kuri uz Latviju brauc tieši ar mērķi ārstēties, tad jārunā par medicīnas pakalpojumiem, kas mītnes zemē jāapmaksā pašiem pacientiem, un parasti pacientiem jāpamaksā zobārstniecība un plastiskā ķirurģija. Medicīnas tūristi vērtē, kurā no ārvalstīm medicīniskie pakalpojumi ir labā kvalitātē, bet par zemāku cenu nekā mītnes zemē, un kur paralēli ārstēšanai iespējams arī ko interesantu redzēt. Medicīnas tūrisms nenozīmē to, ka cilvēki brauc uz ārzemēm tikai ārstēties. Tāpēc jau tas ir tūrisms, ka brauc arī interesantus kultūras un dabas objektus apskatīt. Problēma Latvijā ir tā, ka medicīnas tūrisma jomā nav valsts politikas, viss balstās uz pašu uzņēmēju privātajām aktivitātēm. Valsts politika būtu vajadzīga, jo medicīnas tūristi Latvijā atstāj vērā ņemamus naudas līdzekļus. Latvijas valstij medicīnas tūrismu vajadzētu veicināt. Turklāt ir valstis, kas gandrīz tikai no tūrisma dzīvo.

Tieši pie mums, uz ARS, mērķtiecīgi brauc norvēģi, lai labotu zobus. Patlaban 5% no visa mūsu zobārstniecības apgrozījuma veido tieši norvēģu pacienti. Norvēģiem braukt uz Latviju ārstēt zobus ir finansiāli izdevīgi. Piecu dienu uzturēšanās Rīgā, ietverot zobu labošanu, naktmītni, ēšanu, kā arī kultūras un izklaides pasākumus, Norvēģijas iedzīvotājam maksā 70% no tiešajām zobārstniecības izmaksām Norvēģijā.

Vairāk lasiet: Diena