Taupot līdzekļus, mēs varam palīdzēt planētai

Publicēts: 02-02-2014

Pasaules Dabas Fonds (PDF) ir aprēķinājis Latvijas iedzīvotāju ietekmi uz klimatu - tā šobrīd gandrīz divas reizes pārsniedz ieteicamo. Lai ikviens varētu aprēķināt savu nodarīto skādi, fonda mājas lapā var atrast īpašu kalkulatoru.

Pie tā veidošanas strādājis vides pētnieks Jānis Brizga, ar kuru sazinājās Radio TEV: "Reizēm cilvēki saka, kāda gan Latvijai var būt ietekme uz vidi. Mēs taču neko neražojam! Taču mēs patērējam - lietojam preces un pakalpojumus, kas nav radīti Latvijā. Var teikt, ka ražošanas emisijas jeb kaitīgu vielu izmešana apkārtējā vidē nav liela mūsu valstij, bet patēriņa emisijas ir lielas."

Pētnieks stāsta, ka galvenā siltumnīcas efektu radošā gāze ir oglekļa dioksīds jeb CO2. Tas rodas, ja cilvēks dedzina oglekli saturošu kurināmo kā naftu, ogles vai dabasgāzi, kā arī dabiskā ceļā - izvirstot vulkāniem. Līdz šim pastāvēja zināms līdzsvars, jo daba spēja absorbēt radušās gāzes, taču tagad situācija ir mainījusies. Cilvēks rada vairāk CO2 un citu siltumnīcefekta gāzu (SEG), nekā zeme spēj pārstrādāt, un tas veicina klimata pārmaiņas.

Jānis Brizga, taujāts, kā Latvija izskatās uz pasaules fona šajā jomā, saka, ka mēs izskatāmies kā vidējs iedzīvotājs - radām 6t CO2 gadā. Tas ir divreiz vairāk, kā vajadzētu. ASV ir 30t uz vienu cilvēku. Ķīnā 3t, lai gan cilvēku tur ir krietni vairāk. Āfrikā vietām rādītājs ir vēl mazāks, bet tas saistīts ar cilvēku dzīves līmeni. Bieži tur cilvēki dzīvo no rokas mutē, ne par kādu ražošanu vai patēriņa kultu nevar būt ne runas.

Savulaik dabas fonds aicināja izmērīt savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Tas nozīmē, ja visu bioproduktīvo teritoriju sadala uz pasaules iedzīvotāju skaitu, tad katram cilvēkam sanāk 1,78 hektāri. Taču ekoloģiskās pēdas nospiedums pasaulē vidēji ir 2,23 hektāri uz cilvēku gadā, kas nozīmē, ka Zemei ir nepieciešams gads un trīs mēneši, lai saražotu tos ekoloģiskos resursus, kurus patērējam vienā gadā. Jeb citiem vārdiem sakot, mēs dzīvojam tā, it kā mums būtu vēl 2-3 planētas, ko lietot.

Radio TEV jautāja speciālistam, ko mēs ikviens varam darīt, lai mazinātu pasaulei slogu? "Ir 3 grupas, kurām vajadzētu pievērst uzmanību. Mājoklis - kādās mājās dzīvojam, cik māja ir energoefektīva, kādu apgaismi, siltumu lietojam. Piemēram, ja pārkurinām par daudz māju, tad par daudz tērējam enerģiju. Samazinot iekštelpu temperatūru par 1°C, vari samazināt apkures rēķinu līdz pat 10%. Nākamā grupa ir transports - privātais transports rada vislielāko ietekmi. Var pārslēgties uz sabiedrisko, lietot velosipēdu, iet kājām, braukt ar kādu kopā. Trešais - pārtika, cik daudz un ko ēdam. Dzīvnieku izcelsme rada vislielāko ietekmi uz vidi. Nav jau visiem jākļūst par veģetāriešiem, ieviesiet kaut vai veģetārās pirmdienas. To iesaka arī dietologi, ka mēs par maz ēdam dārzeņus. Veģetāra ēdiena izaudzēšana un pagatavošana patērē mazāk enerģijas nekā gaļas un zivju produkcija. Piemēram, lai iegūtu vienu kaloriju no zivīm, tiek patērēts 50 reižu vairāk enerģijas, nekā iegūstot to no kartupeļiem. Var lietot uzturā vietējā ražojuma pārtiku atbilstoši sezonai. Arī pārtikas transportēšana atstāj lielu ietekmi uz vidi," skaidro Brizga.

Jānis Brizga uzsver, ka viss iepriekš teiktais nenozīmē vienmēr nolikt mūsu ērtības pret to, kas paliks pēc mums: "Ne vienmēr tas ir kompromiss ar ērtībām un planētu. Pavisam reāli runājot, saprātīgi rīkojoties, mēs ietaupītu kaudzi līdzekļus."