Latvija saņem atzinību par inovācijām Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu projektu konkursā

Publicēts: 19-11-2013

Eiropas Komisijas gadskārtējā sanāksme 11. un 12. novembrī Briselē pulcēja vienkopus 216 EDEN projekta pārstāvjus no Eiropas izcilāko tūrisma galamērķu tīklā šobrīd jau esošajiem galamērķiem, tostarp no Latvijas, kura vienīgā no Baltijas valstīm ir projektā piedalījusies visus gadus.

Lai pastiprinātu interesi par tūrisma ilgtspējas aspektiem, apkopotu sasniegumus šai jomā un dalītos pieredzē ar jauniem risinājumiem, šogad pirmo reizi tika piešķirtas Inovāciju balvas.

No Latvijas puses balvu saņēma savulaik EDEN konkursā uzvarējusī Līgatne, kas augstāko novērtējumu šoreiz guva ar to, ka pratusi, izmantojot savu papīrfabrikas ciema tūrisma potenciālu, iesaistīt tūrismā vietējos cilvēkus un šādi veicināt nodarbinātību un tautsaimniecisku aktivitāti Līgatnē.

Līgatnes kultūras un tūrisma centra vadītāja Inese Okonova par saņemto Inovāciju balvu saka: „Tā šoreiz nav balva, kas atvedīs pie mums vairāk tūristu, nav arī naudas balva. Tā ir atzinība un apliecinājums tam, ka strādājam pareizā virzienā.”

Inovāciju balvu saņēmusi arī Kuldīga un Jūrmala ar Ķemeru Nacionālo parku, kurš izstrādājis Dabas skolas projektu.

Jūrmalas pilsētas domes tūrisma speciāliste Anda Račiņa paskaidro: „Ķemeru Nacionālā parka Dabas skola izveidota pirms sešiem gadiem un ir atvērta visu vecumu bērniem, lai interaktīvā veidā viņiem mācītu dabas zinātnes un ieaudzinātu jaunajā paaudzē saudzīgu attieksmi pret dzīvo pasauli un tajā notiekošajiem procesiem.”

Pēc Kuldīgas tūrisma informācija centra vadītāja Arta Gustovska vārdiem, viņu mazā Kurzemes pilsētiņa izpelnījusies augsto novērtējumu Briselē vairāku inovatīvu risinājumu dēļ. Trīs faktori tūrisma profesionāļus saistījuši jo īpaši. Pirmais, kas saistās ar tehnoloģiju inovācijām, - Kurzemes tūrisma informācijas centrs ir vienīgais Kurzemē un viens no pirmajiem Latvijā, kur apmeklētāju uzskaiti veic videolāzera skaitītājs, dodot iespēju ne tikai operatīvi un precīzi bez lieka laika patēriņa aptvert TIC apmeklētāju skaitu, bet arī analizēt plūsmu noteiktos laika periodos.

Vērtējot pasākumu inovatīvo garu, Kuldīga izceļas ar to, ka kļuvusi par Latvijā lielāko nekomerciālo velotūrisma festivāla rīkotāju. Trešais sasniegums – Kuldīga ir vienīgā vieta Austrumeiropā, kura ieviesusi Nīderlandē izstrādāto velotūrisma krustojumu krustpunktu sistēmu.      

Artis Gustovskis stāsta: „Bijām iesnieguši pieteikumu EDEN konkursā, minot vēl vairākus citus sasniegumus, piemēram, pastāstījām par savu vīna tūri, kuru pagājušajā gadā atzina par veiksmīgāko jauno tūrisma produktu Latvijā, par mūsu oriģinālajiem suvenīriem un daudz ko citu. Ir prieks, ka Kuldīga atzīta par unikālu paraugu visā Eiropā.”  

Daudz atzinīgu vārdu mūsu pārstāvji dzirdējuši arī neformālās sarunās. Latvija pozitīvi izcēlusies citu valstu vidū ar to, ka šajā gadā, kad EDEN konkursa tēma bija pieejams tūrisms, mūsu valsts Briselē bija ieradusies ar gluži taustāmu rezultātu – proti, ar Latvijas tūrisma karti latviešu un angļu valodā, kas domāta cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās iespējām.

Latvijā šāda karte sagatavota pirmo reizi, Tūrisma attīstības valsts aģentūrai (TAVA) un Latvijas Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijai „Sustento” tās izveidē ieguldot lielu darbu. Vispirms aicinātas reģionālās tūrisma asociācijas iesniegt priekšlikumus, kuri tūrisma objekti būtu iekļaujami kartē, pēc tam „Sustento” pārstāvji tos apsekojuši, dodot savu slēdzienu par piemērotību iekļaušanai kartē. Karte laista klajā 3 tūkstošu eksemplāru lielā metienā un ir pieejama TAVA.

Sīkums, bet patīkams, bijis arī Latvijā izgatavotais TAVA suvenīrs – meditācijas „Labirints”, kas labi atbildis šā gada EDEN konkursa pamatidejai par tūrisma pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim. „Labirintam nav tikai izklaides, bet arī meditatīva nozīme. Tā pirmsākumi meklējami senajās civilizācijās un kristīgajās tradīcijās. Mūsu veidotais suvenīrs ļauj tajā skaitā neredzīgiem cilvēkiem doties meditatīvā ceļojumā,” skaidro EDEN projekta vadītājs Latvijā Armands Muižnieks.